Par keramiku

Jaunas idejas darbiem rodas, vērojot savu dārzu, pētot puķes, krāsu maiņas. Kad vīst rozā roze, tā ir tik skaista. Tās rozā ziedlapiņas mainās uz pelēcīgi brūnām nokrāsām. Arī dilles, kas ir mana mīļākā tēma, ir tik vienkāršas, bet karaliski skaistas visas kopā dārzā lielā buķetē. Vienmēr esmu priecājusies par to krāsu pārejām gadalaiku mijā — no koši zaļas, dzeltenīgas nokrāsas līdz brūnganiem pasteļa toņiem. Dažkārt kāds auga kātiņš pasaka priekšā bļodas vai vāzes toņa izvēli. It kā ar acīm visu fotografēju. Strādājot darbnīcā un jaucot pigmentus ar porcelānu vai akmens masu, cenšos dabā redzētās nianses atcerēties, tāpēc man ir trauki ar rožu motīviem un zeltainām tīmekļu dzīsliņām, zaļas, pelēkas, dzeltenīgas, sarkanīgas dilles uz pelēcīgi zilganiem foniem. Sudrabaini raspodiņi izskatās tik skaisti uz pelēcīgi zilgana vai dūmakaina fona.

Man ir svarīgi, lai mani darbi ir ikdienā lietojami dārzā pie ogu krūma un mājās pie galda, un kā vāze smaržīgiem ziediem, un krūze izcilai rīta kafijai.

Man ļoti patīk Pablo Pikaso doma par mākslas darbiem: "Manā iztēlē priekšmeti spēj pārkāpt robežu starp mākslu un dzīvi, un tos var izmantot parasti cilvēki ikdienas vajadzībām, piemēram, tajos var uzglabāt vai pārnest dažādas lietas, uzlabojot kopš senatnes tradicionālās funkcijas."