Mācoties Latvijas Mākslas akadēmijas ceturtajā kursā, Maira izturēja konkursu un gadu papildināja keramikas prasmes ASV Humbolta universitātē. Šajā periodā māksliniece pirmo reizi saskārās ar balto akmens masu līdz tam bija strādājusi ar šamotu. Darbi ir veidoti kā abstraktas formas, balansējot starp kustību un stabilitāti. Tie nav funkcionāli, bet gan kā fantāziju tēli — miniatūras, skulptūras. Māksliniecei patīk apvienot nejaušību un precīzi radītu formu.
Māksliniecei šķita svarīgi, ka ar dārza keramikas detaļām var spēlēties, tās pārkrāmējot gluži kā klucīšus. Savu dzīvi mākslā viņa vēlējās saistīt ar tēlniecību, jo uzskatīja, ka veido labi un par keramiku zina visu. Lietišķi dekoratīvās mākslas vidusskolā, tagadējā Dizaina un mākslas vidusskolā, daudz bija jāveido Mikelandželo Dāvida sejas fragmenti, kā arī Dantes seja. Latviešu keramikā pastāvēja uzskats, ka darbi jāveido stilizēti, tāpēc māksliniece diplomdarbā balansē starp stilizāciju un atsevišķi reāli veidotām detaļām. Doma par galvām dzima, izlasot Tūra Heijerdāla grāmatu par Lieldienu salu.
Māksliniece tādu iztēlojās atvaru, kas peld ūdenī. Keramikas darbiem ir jābūt rotaļīgiem, viegliem, un tie nedrīkst būt garlaicīgi. Ir doma no baltās akmens masas izvilināt pēc iespējas lielāku plastiskumu.